08:27 pmBeidzot sapratu, kāpēc mājās reizēm spēju sajusties ļoti neomolīgi. Visapkār ir tik daudz svešu liet un mantu, kas nepieder man. Komā ieslīkušas istabas, snauduļojuši priekšmeti. Tik daudz pamirušu un novārtā atstātu lietu, kas sevī ieslēgušas daļu sava īpašnieka būtību. Jūtama viņu klātbūtnes neesamība. Tikai kā rēgi viņi ir te. |
Sudraba skaņa.
February 4th, 2009
11:39 pmŠobrīd visas problēmas apeju ar milzu līkumu, ceru, ka vēlāk tas sāpīgi neatspēlēsies.Vakar neveikli manevrējot uz slidotavs cienīga ledus, kas bija norijis manu mājupceļu, savainoju kāju. Nu tā diedelēdama čīkst, lai pievēršu tai kaut nedadz uzmanības. Ar katru mirkli skaļāk un skaļāk. Nepatīkami. Šovakar, lai izvairītos no nomācošām, smagām domām un melanholijas klausos radio, mūziku, kas kaitina, bet neuzmācas ar grūtsirdību vai nopietnību. Gribas pagriezties, ievilkt elpu un skriet pretējā virzienā uz otru pasaules malu. |
Powered by Sviesta Ciba