Kapi

Jan. 16th, 2022 | 01:11 pm

Vakardien no rīta izstaigāju galvenos Rīgas kapus, un man ir dažas lietas ko teikt, bet laikam visas uzreiz nesanāks.

Pirmkārt, Rainis vs. Aspazija. Rainis ir reāli apdalÄ«ts, a čom bazar? Esmu 120% pārliecināts, ka viņŔ pats neaprÅ«votu to homoerotisko vingrotāju. No kreisās puses viņu kā barga sardze ielenc (RÄ«gu no Raiņa gara sargā, kā es to iztēlojos) visādu krievu militāristu kapakmeņi ar atbaidoÅ”iem uzvārdiem - Zubovs, Zuličs u.tml. Ir viens Matrozis un kaut kāds -kalns, bet kirilicā. Raiņa dibenā nez kādā sakarā aprakts Ādamsons. Nu, vismaz tuvu, bet kāpēc dibenā? Pa labi ir ElÄ«na ZālÄ«te: autore, kuras kopotie raksti gozējas daudzās sovoka laiku sekcijās, bet neviens nekad nav lasÄ«jis un parasti vispār ir aizlikti dibenā citām grāmatām, tradicionālajiem Balzaka un Dikensa kopotajiem, piemēram (man pilnÄ«gi visās ilgstoÅ”ajās dzÄ«vesvietās Latvijā ir bijuÅ”i Å”ie komplekti, varbÅ«t vienā nebija Dikensa, bet tas slimÄ«gais pranču grafomāns gan); mums tādu ZālÄ«ti baltu filologos LV lit vēsturē pat nepieminēja.

Aspazijai savukārt nav par ko sÅ«dzēties: viņas piemineklis ir monumentāls, interesants, apaudzēts episkiem vÄ«teņaugiem un rosina adekvātas asociācijas (es skatos, un man mēles galā ir vārds: vaidelote). Pati kapa vieta vispār neskaidra, it kā Elza tur plivinātos VISUR kā ēteriska bÅ«tne. Un no viņas ir taisna taciņa uz krematoriju. Problēma gan ir ar visu to kompleksu Å”ajā Raiņa kapu stÅ«rÄ«. Tur ir pilns ar nevienam neinteresējoÅ”iem krievu čekistiem un to radiem. Es parādÄ«Å”u vienu piemēru.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Kāpēc es atcēlu Zigmāru Liepiņu

Jan. 16th, 2022 | 02:13 pm

Divas epizodes: pirmā, viņa iesaiste epatāžā ap Nacionālā Teātra mūzikla "Vadonis" libretu (it kā Dimas Krimitera sacerētu) kaut kad 00. gadu beigās laikam. Par skandālu es to gluži nesauktu, jo Sakss jau nevienu tiesā nesūdzēja, tikai paziņoja, ka librets lielākoties ir viņa, bet honorāru iekasējis viens Kaspiss, lai gan Nilam to nemaz tā baigi nevajagot, tāpēc ka pieteicies palīdzēt rakstīt brīvprātīgi; līdzautorības kredītu gan). Ojārs Rubenis, kas tolaik bija NT direktors, bija like who the fuck is Nils Sakss, es dīloju tikai ar Kaspi un Zigi, pis nax, un pēdējais to noteikti atbalstīja.

Otra epizode bija nepastarpināta un atgadÄ«jās pārvācoties no neilglaicÄ«gas (katrā ziņā negarlaicÄ«gas) dzÄ«vesvietas Z.A. Meierovicas bulvārÄ« uz Āgenskalnu, kad viens bez palÄ«giem nēsāju mēbeles no tā paÅ”a korpusa, kurā rezidē arÄ« Reimonds Pols un Zigmērs LiepiŔņŔ, augÅ”stāva lejā uz kupenā noparkotu maŔīnu un nama durvÄ«s biju iestutējis rakstāmgalda atvilktni, lai tās stāvētu vaļā un netraucētu. Jau mēreni saguris (man pēc tam divas nedēļas sāpēja ceļgali, jo arÄ« Āģīti bija kaut kāds ceturtais stāvs) kāpjot lejā ar kārtējo kravu, pie durvÄ«m redzu, ka pa tām ienāk Zigmērs un manu sistēmu tā nonÅ”alanti likvidē ar bezmazvai, kas te par bomzi atkal ievācas-izvācas izteiksmi sejā. Toreiz tikai noburkŔķēju "baigais kings" (viņŔ dzirdēja), bet vienlaikus arÄ« sāku mentāli vainot tajā "Vadoņa" lietā. Jauno Veseli Sakss interesē ne tikai viendienÄ«tes SeverÄ«na dēļ, bet arÄ« kā literāts. Reiz taču cibā bija tāds [info]rakstnieks_nr1 :)

Link | Leave a comment | Add to Memories