pirmdiena , parastā jeb vēstules no šahtas
Mūsu ceha ēdnīcā šodien inovāciju diena: pusporcijas. Tas gan nozīmē, ka iepriekšējās pilnās porcijas tagad ir par 1/4 daļu mazākas un ir vinnēta iespēja uzēst vecu vistu vegetā ar rīsiem, caurvējā, krievu puspopopsai skanot par Ls 4,40 un tam, teorētiski, būtu mani jāgandarī. Tomēr neviļus nolēmu ka gana būt labajam aitu ganiņam, griezt otru vaigu, smaidīt un māt, un krupi rīt; vērsos pie Amatpersonām ar savām pārdomām šajā gastronomiskajā jautajumā. Amatpersona turēja līniju, bet tomēr aizlūza, izmetot brīnišķu frāzi "nu ja, man piektdien jau likās, ka tās vistas ir savādas. Lieki piebilst, ka šobrīd es gastronomiskā svētlaimē betonēju.

Inovāciju virdums nav atstājis neskartu arī parking-lotu: ir (jācer, svinīgi) atklātas divas jaunas kanalizācijas šahtas, totally bare. Taisnības labad gan piezīmēšu, ka šahtas nav sezamīgi atvērušās nosacītajās "gājēju kustības zonās"- kuras šeit ir atdalītas ar būvkonteineriem un no pārējās stroikas atšķiras ar to, ka tur netiek mesti būvgruži no 7 stāva, bet "zaļajā zonā"- stāvvietas apmalēs, kurā es noparkoju bērīt'manu kumeliņu. Cenšoties izņemt kompja somu no bagāžnieka, izrādījās, ka esmu stāvējusi divpēdu tiesu no vaļējas lūkas. Diena ir izdevusies.