kafe Moskva. Gorod Taļļinn.
Hoho, akjel, vecās takas, vecās gaitas.

Šeit tavs tēvs govis neganīja, bet degvīnu "Vera" pirkām uz trijiem tamā bodē, netāļi no Viru keskusa.
No pirmās freelancera aldziņas. Liekas, biju iztulkojusi kaķu barības Pareizās izvietošanas manuāli lielvekalu plauktos. Svinīgs bija notikums. Šņabis un sieriņi "Kārums."
Kāpēc šņabi tieši, to neatceros, bij rudens un Tallinas vēji. Ja tas bija tas pats notikums, tad šķiet, ka sēdējām uz vecpilsētas vaļņa, ar skatu uz jūru (kur nu vēl latviskāk) un pēc tam ar kastaņiem futbolu spēlējām. Un nākamajā rītā es izgāzos IT eksāmenā. Nebiju sagatavojusies.

Šodien nav ne šņabja, ne īsti rudens, ne Tallinas vēji- dažādi buroji debesskrāpētājos, nerūsējošā tērauda ātrgaitas lifti, dažāda stīvuma smiekli un smalkļaudis.
Un gandrīz tikai pozitīva attieksme.

Bet kamēr es žonglēju ar powerpointiem un citu dinamiku, A. piedzima meita.

Ir sīklietas.
Un ir Notikumi.