Aizmiegu filmu vakaros pie pirmajiem titriem enģeļa miegā,
absolūti nepamanot atšķirību, latviešu auditorijai sāku stāstīt prezentāciju angliski,
kārtējoreiz nobloķēju webbankas kontu, cerot ieliet kafiju, ieleju sev tēju, iegriežoties vidē un vietā, kur savulaik biju, atrodu tā paša laika caurvēju, to sajūtu, kas liek sarauties čokurā un savilkt pieri: nav mainījušies pat ēkas apsargi.


Ārpus tā, viss kārtībā.