(vai es atkārtojos?)
Es ceru, ka ellē ir kāds īpaši silts piķa katla kambarīt's paredzēts tiem apģērbzīmolu/ ražotņu pavēlniekiem, kuri lina kleitām/svārkiem iešuj acetāta oderi, arī par šo, ne vien ķīnas bērnu nodarbināšanu un patērētāju maldināšanu jūs lēni gruzdēsiet lavsāna smirdoņā, sweatšopu ekonomisti un leiblu piešuvēji. Nekrietnās maffkas, vienā vārdā sakot.


Otrā vārdā sakot, man laikam ir vēl viens jauns (sen aizmirsts) hobijs nostiprinājies.
Atbilst standarta hobija aprakstam - dārgs, izšķērdīgs pret laiku, meistari to visu dara daudz gudrāk un vēl ilgi būšu lēns amatieris, bet toties tāāā priecē process un rezultāts- šūūūūūt ir tik forši.
Meklēju overloku. (Jā, jā, "divi fotogrāfi sarunājas, eu, a es vakar nopirku zobārsta krēslu. Leica lampas, vai nav kruti?")



Vēl man ir jaunums dzīvē, kaut kas sen nebijis un gandrīz mazliet piemirsts: man PĒĢŠŅI ir DEDLAINS. Iedomā? Notici?
Kā tur bija jādara, jāpagaida, lai pagruzd, lai uzņem prominenci, vai uzreiz sasteigti jāmetas ar krūti liesmu pašā sākumā?