Šajā žanrā man ir tieši divu veidu firmennijie gājieni:

Pirmais- neredzēt. Proti, es pilnīgi mierīgi varu sēdēt krogā, utt nepamanot cilvēku, kuru mīļupāt pamanītu. Seviški, ja neesmu viena, kaut ko aizmuldos, azidomājos, aizfokusējos: visbiežāk neredzu, kas notiek apkārt, sazīmēju pēc laika, pēc balss, nevis pēc tēla.

Otrais, vēl foršāks: sajaukt. Proti, eju pa ielu/umtlz, skatos, lūk, X iet. Priecīgi skrienu klāt, skauju un pēdējā brīdī apraujos (ja paspēju). Nu jā. wrong. līdzīgs baigi, bet nav. Un tad ļoti izmisīgi atvainojos. :)

Dižpārdoklis caurmērā oficiāli stands for bestsellers, starpcitu.