Un vēl kas, par ko daudz nerunā. Man ir tomēr nelabas aizdomas, ka pat šodienas psihoterapija neko daudz izvarotai sievietei nespēj palīdzēt. Viņām nekas cits neatliek, kā sakost zobus un dzīvot tālāk tumšās naktīs mēģinot atgaiņāt atmiņas un katru gadu to liktenīgo dienu domās svītrojot no kalendāra laukā, lai kaut kā kultos pa dzīvi tālāk. ja šodien vēl daudz runā par pašu vardarbību, tad par tām sekām kā dzīvot/sadzīvot tālāk ar to faktu, nerunā praktiski nemaz.