Man šķiet, šitas nav tautiskums, bet labākajā gadījumā latviskā atbilde angliskajām augstajām un zemajām beigām (un visticamāk vispār nevis atbilde, bet tiešs pārcēlums). Un jau msjē Torsteins Veblens izvirzīja argumentu, ka augsto beigu priekšmetu izvēle nav nejaušība, bet gan skaidra izrādīšanās ar mērķi uzsvērt savu ienākumu līmeni un sociālo stāvokli.

Ir, protams, tiesa, ka jo bieži "dārgā gala" zīmola x priekšmeti ir glītāki, izturīgāki un ērtāki par lēto galu, tāpēc ļaudis viņus mēdz izvēlēties ne tikai izrādīšanās dēļ (lai gan atkal norādīsim, tas vien, ka tu viņus vari atļauties izvēlēties, tomēr gribot negribot signālizē sociālo stāvokli.) Tak tomēr: sakiet, ko gribat, bet tālruņa čeholus ar īpašu izgriezumu, lai logo varētu redzēt, esmu novērojis tikai [viena noteikta ražotāja] "dārgā gala" lietotāju vidū.

Bet tā ķēdīte "Personai W. ir nauda => Persona W. noteikti ir labāka, gudrāka un tikumīgāka par personu Y., kam naudas nav" ir diezgan plaši izplatīta, turklāt gan starp personām W., gan personām Y. Par personām W. tā kā būtu skaidrs, man jau arī negribas atzīt, ka vispār es esmu pavisam parasts un ne īpaši patīkams cilvēks, nevis īpaši apdāvināts kapitāla trieciennieks, kas ar savu neatlaidību iekārpījies pārticībā. Ar personām Y. ir interesantāk, bet mana darba hipotēze patlaban ir tā, ka viņiem nekad nav bijis saskares ar lielu naudas plūsmu. Viņi tiešām ir pieraduši pie tā, ka viņiem par noteiktu darba apjomu maksā tik un tik naudiņu, un, lai saņemtu vairāk, viņiem jāstrādā vairāk. Šo pieņēmumu nav grūti ekstrapolēt arī uz citiem un uzskatīt, ka kāds, kas saņem simtsreiz vairāk, strādā simtreiz vairāk. Vienkārši grūti iedomāties, ka atšķirība starp darbu ar zemiem un augstiem ienākumiem ir nevis kvantitātīva, bet kvalitātīva.