Es neņemtos uzreiz kaut ko sviest vēstures mēslainē tikai tāpēc, ka tas socreālisma laikos sacerēts. Nu labi, Uz jauno krastu mierīgi varētu būt vēstures mēslainē, un Zentas Ērgles daiļrade pati tur ir iekāpusi. Bet, teiksim, Skujiņa "Jauna cilvēka memuāri", lai gan popkultūra (un kas par to?), līdz šai baltai dienai ir brīnišķīgi lasāms Bildungsroman, kur līriskais varonis noteikti izaugs par funkcionālu, dzīvei lieliski piemērotu vīrieti. Turklāt viņa vectēvs un Imants Lancmanis (romāna tēls) arī ir veselīgi un funkcionāli vīrieši. Āreče, trīs tēli vienā romānā.