Tie ir dzimtās zemes izdevumi (mūsu populistu galā "dzimtais" un "nacionālais" tomēr kaut ko nozīmē), kur raksta it kā augsti skoloti un morāles gaismu nesoši publiskie intelektuāļi un sabiedriskās domas veidotāji/pārstāvji. Ja dzimtajā ciemā poēti un skolmeistari runā dīvainas lietas, tad dižgars ne dižgars, bet jākrenķējas, no mazajiem prasa augstākus standartus.