Izrādi neesmu redzējis, grāmata stāv lasāmo grāmatu rindā, tāpēc par saturu neko daudz komentēt nevaru. Tomēr mazliet mulsina, ka Hermanim tiek piedēvēta kaut kāda drosme rādīt to "par ko neviens nerunā"? Tiešām? Man atkal ir radies iespaids, ka šis, atvainojos par vārdu, diskurss jau kādu laiku ir leģitimizēts. Par to runā turpat vai visi - no politiķiem līdz tirgus tantēm.