Es šobrīd veicu pētījumu par ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Grūti aptvert, kur tiek rasts spēks. Un ir mīlestība, ir dzīvotprieks - par spīti tam, kas viss ir nemitīga cīņa (vārds "cīņa" parādās bieži). Viena mamma arī teica, ka nesaprotot, kāpēc visi domā, ka bērniņi ar īpašām vajadzībām, šajā gadījumā AST, ir nelaimīgi. Bet grūti neapšaubāmi ir.
Vakar vēl gāju cauri intervijām un ... man vispār grūti par šo runāt, jo vēl aizvien nezinu, kā runāt, lai es aiz savas pieredzes, ko man sniedz šis pētījums, nepazaudēju pašu būtiskāko - pašus cilvēkus.
Tādas tās pārdomas.