keep the faith, keep going
nu jā. laikam tomēr "mēs" dzīvojam mazliet citā kosmosa stūrī, citā frekvenču ciematā, kurā neviens teju stundu daudzbalsīgi neapspriež kiviča dienasgrāmatas vai kāzas un ko tagad būs darīt; X&X-Y šķiršanās sāgu vai citas publiskās veļasmazgāžanas fineses, kā arī, to, kas jauns televizoros.
nu jā, mūsu sarunas vairāk par koku garināšanas tradīciju atšķirībām reģionālajās mežniecībās, cik šņabja n auzuputras jāņem uz Vladivostoku un kā nenočakarēt galvu jūklī; i neka mēs labāki un "us and them" nav šis gadījums. to, ka ir atšķirības un lai dzīvo biodiversitāte, es zināju, bet ka tik dižas- negribēju ticēt.

tomēr, jāatzīst, kaut vai iz [sasodītajām] profesionālajām interesēm: pāris stundas ieskata "patērētāju dzīvēs un ieradumos" ir gana, lai saprastu, ka sektors vēl ne tuvu nav izsūkts sauss. ka pamet tik eļļu, uguns jau tur kurās un ja likās, ka kivič-izācija būs sevi izsmēluši un dziļāk vairs nav kur debilizēties. bet ir, par nožēlu laikam jāsaka, ka ir. ir vēl potencials. "vecajam ūdenņiekam" nebija taisnība: pulveris nav beidzies.

un kādi te vēl krutie CRM, SEO un vai citi sofistikeited risinājumi, radošas un gaumīgas idejas, ilgtermiņa komunikāciju stratēģijas, ja "ir prieks saņemt košu un skaistu informatīvu ielikTni ar cenām veikalā Maxima, jo tad es labāk zinu, cik kas maksā. nē, bet vispār jau es iepērkos SkyPlus. un to kiviča sāgu nemaz nelasīju. un vakar visā novadā nebija Privātā dzīve, biju tik nikna!!!"


for your track of records: tās nebija īmo piektklasnieces, ar kurām runāju. cienījami ļaudis, aprindu zieds un plaukstošās vidusšķiras pumpuri.