Tā. Love me tender, love me true, global tender  ir gandrīz pabeigts. „vēl tikai dažas sliedītes”, bet tās ar rītrīta svaigo aci un pēc citas laika zonas pienestās korektūras. 
Rīt būs. Viss.  (un par zociālaktīvo, domāju, ka šurtur  arī rīt būs pesec, piem. tā saucamajam J.Brūklenāja kungam.)

Klausījos pārmaiņus Nirvanu (sveiks, 92/93 gads, kalnu slēpošanas treniņi Karpatos: sarkani alpinas zābani un garas mladostj slēpes, trīslitrenes sniegā un kalns ar pampakiem, lai griezt iemācītos) un Ninu Simoni: starp Rape  Me Again, All Apologies un Either way I lose un smeldzīgo MrBonj. un The Other woman vai citiem gabaliem: jā,  sagrāba nezināmas izcelsmes siltums, tāds, kurš apskauj tik piepeši, ka aizsit elpu, bet izsit asru un es tādos brīžos es nevaru aizbraukt pa taisno mājās, ir pārāk skaisti, lai aizietu gulēt,  ir jāizmet daži loki snaudošajā pilsētā-   centrs, mežparks, Malēnijas ielas  škērsojumi,  Krastmala un tad  jau M.iela, tur jau mani linu paladziņi un pūra lāde, zobpasta un kurpītes.  Vajag augusta siltnakšu tumsu pasmaržot-just ,  kā šobrīd smaržo gaiss, vēl silta ir tveice, bet tepat arī tas brieduma tīkamais  rēnums: tas pats, kad esi izgājis daudzas jūras un ostas, bet sapratis, ka dažās no tām varēja arī neiet un tās bija kļūmes, kuras zini un pazīsti. Tāpēc tevī ir miers. Jo atpazīsti, kur ir būts,  zini, kur bija jēga iet, arī  kur tiešām nevajadzēja: un rezultāts ir pieredze, spoguļojas sejas rāmumā, kā arī, smadzeņu krokojumā. Tas valdzina.

Gribu gailenēs un bārvikās un negribu nekādus festivālus vājgalā: bažos gan, ka kalendāra ieraksti paģēr no manis kādu nebūt rīcību, bet es turēšos vēsi tiem pretī. Uz Kurzemi vai uz kautkurzemi jādodas būs, nav iekšā organizēt kodienus un metienus.