bij atkal tāds gadījums
Svētdienu brokastīs mēs ēdam torti Cielaviņa, ar diviem šampaniešiem, kurus dzesējam, pie iespējas, dabīgās ūdenstilpnēs.
Un tas, kurš iet uz dīķi pēc dzirkstošā vīna, tas saņem ar elektrisko ganu.

Un kurš atraujas ar elektrisko ganu, zirga aploka uzmanīgo sargātāju, (nav zināms, vai zirgu sargā, lai šis neietu dārzā, vai arī dārzu sargā, lai tur nenāktu zirgs).  tātad, tas var iet caur sidraba birzi, ne zariņu nenolauzti.
From now on. E-Gans sargāja to zirgu, kurš pie auss skaļi un kāri plūca zāli, ilgi un gardi brokastoja, kamēr vēl gulējām. Neliels elektrobrīdinājums no elektrogana ir nieks, kinderšpīlens, ja salīdzināts ar liego multiampērisko lādiņu, pirkstiem jaušinejauši saskaroties.  Un ir svarīgi  to atcerēties, jo tajā ir brīdinājums un ar elektriķu brīdinājumiem nejoko, jo apdegumi, ziniet, apdegumi, tā varētu aiztaupīt uz dziedniecību, reizi par visām reizēm.  Un tikām, dziedi draugs, jaunu dziesmu, pasaule ir skaista un debesis gavilē.



Bet šī nav dziesma par krekliem, vien par sirdsapziņām.