Būšu cinisks, bet manuprāt:

1) Šādi "iesēdējušos" cilvēku neatlaišana visiem dara sliktu - gan firmai, gan kolēģiem, gan pašam; esmu redzējis vairākas reizes kad to beidzot atrisinot cilvēks arī beidzot ir pārstājis stagnēt un atradis kādu sakarīgu nodarbi + arī tā sajūta ir arī ar pozitīvumu jo viņš tak visus tos gadus tur jūtas slikti un stresā par to, ka varētu atlaist utml, un tas stress ir lielāks nekā reālās sekas (izņemot atlaišanas dižķibeles pīķa gadā, tad gan sērīgāk). 2x ir nācies to darīt; skatoties un domājot atpakaļ, galvenais secinājums ir tāds, ka vajadzēja to izdarīt ātrāk un tad visiem būtu bijis labāk.

2) Mācēt un spēt atlaist cilvēkus nav viegli, nav patīkami (pat ja ir par lietu) bet tā ir svarīga kompetence jebkura līmeņa priekšniekam - ja tādas nav, tad tāda ir jāizaudzē vai arī pats/pati neatbilsti amatam un jādara kaut kas cits; ir pietiekami daudz arī labi apmaksātu speciālistu pozīciju kas neietver cilvēku menedžēšanu, vērtēšanu un arī vērtēšanas seku īstenošanu.