Tas burbulis nemaz nav tik ekskluzīvs. Turklāt visi kaut kādā mērā dzīvo burbuļos, un nav itin nekāda pamata domāt, ka ārpus šitā ekskluzīvā sociālā burbuļa ir Patiesā Tauta (lai kas tas arī nebūtu), kas visa domā vienādi, un nelokāmi, un ļoti, ļoti cieš no burbuļa apspiedējiem.

Es, piemēram, esmu bijis tur. Es tur piedzimu, kādu laiku dzīvojos, skatījos un joprojām skatos, kā vesels strēķis manu radu dzīvojas Tur un dara visas lietas -- nodzeŗas, sēž cietumā, sit cilvēkiem pa seju, dabū pa seju un tā. Un vēl tur ir jo daudz cilvēku, kas, neskatoties uz to, ka viņu ienākumi acīmredzami ir mazāki nekā mūsu burbulī, ir visnotaļ apmierināti ar savu dzīvi, nevaino Ļaunos Citus visās savās nelaimēs, mierīgi uzbūvējuši tādas dzīves, kur viņu bērnus nepiekauj (tas iztikas minimums mūsdienās nemaz tik grūti nav sasniedzams) -- un es bez viltus un spaidiem varu teikt, ka man nebūtu nekādu īpašu iebildumu arī dzīvot tāpat.

Dzīvot mazpagastā uzreiz nenozīmē lādēt visu pasauli, arī mazpagastā var dzīvot pavisam labu un laimīgu dzīvi. To Rajona, mazpagastu un tādu vietu ļaužu īgnums pret pasauli gandrīz vienmēr ceļas no tā, ka viņiem pašiem kaut kas dzīvē aizgājis greizi. Tik dziļi un pamatīgi, ka īsti vairs izkulties laukā nevar, un tad viņi sāk meklēt, kas pie visa ir vainīgs. Neskatoties spogulī, protams.