Mhm, šie ieper. Bet, edz, sociālais burbulis, kurā dzīvojam, ir lielisks un ekskluzīvs, ja tā var teikt. Tā ir baigā manta - būt tādā. Un ik pa laikam es arī attopos "izbrīnā" par lietām / viedokļiem / spriedumiem utt., kas norisinās ārpus burbuļa. Sākot ar dzīvēm mazpagastos, beidzot ar Rajona etiķiem un S. konvencijas 'tradicionālistiem', kuriem liberālisms ir eifēmisms kam nepiedodamam, jo apdraud un grauj viņu pasaulītes. Tobiš, pabāzt degunu ārpusē, sapratu es, ir ne vien veselīgi, bet arī vajadzīgi (pat, ja nepatīkami) - tāds skaudrais reality check. Un, sāp, tiešām sāp un dur tā atpakaļrāpošana un arī stāvēšana uz vietas, but then again - mēs jau neesam nekad bijušas tur (lai gan es pavisam reāli iztēlojos, ka būtu varējusi tur būt, iespējams, viss būtu citādāk, ja vien...). To visu pamazām - iedosim Maskačkas romu bērniem sporta spēļu laukumus un, iespējams, viņi noliks pudeli un nepiekaus mūsu bērnus utt. Otrs, protams, kāpēc mēs paši sev radām apstākļus, kur beigās, iespējams, ķeramies pie atpakaļgaitas kā mānīga līdzekļa pie pārlieku ātruma un stūres nekontrolēšanas.