Paldies.

Jā, sāku nojaust, ka šī varētu būt viena no "uzaugšanas specifiskā vidē" blaknēm, kurā sekošana kaut kādiem priekšrakstiem vai (nicinošā balsī) ŠTAMPIEM tika grauta saknē un ne man ļāva ar zīmodziņiem spēlēties, ne grāmatiņas pārāk krāsot (un es tāpat maucu pāri kontūru maliņām). Tā vietā, iekrāva rokās tās lielās ļeningradas akvareļkrāsu kastes, vāverpadušu otas un vatmaņa loksnes un vēlēja iet pašai darīt un nerādīties, iekams nav skatāmi. Tā nu sēdēju pļavā un krāsoju magones.