man ir viedoklis.
(man ir arī krāsojamā grāmatiņa :))
pēc intuitīvās glezniecības semināriem secināju, ka man ir ieslēgusies krāsu redze - es pamanu smalkas nianses apkārtējā vidē un prātoju, ar kādu toņu sajaukšanu tās varētu attēlot uz papīra. Kamēr zīmēju tikai ar parasto zīmuli, arī mana pasaule bija plakana un pelēka.
Tā ka šitās lietas es izmantoju nevis "relaksācijai", bet uztveres treniņam. Parīzē krāsojamo grāmatu plauktā redzēju ne tikai rakstiņus a la Secret Garden, bet arī dažnedažādu slavenu gleznotāju darbu reprodukcijas ar sīkos gabaliņos sadalītu izkrāsojamo variantu blakus. Tas savukārt māca nevis uzmest paviršu skatienu muzejos izstādītajam, bet ietrenēt redzēt, kā gleznotājs lieto krāsas. Un manuprāt tas ir ļoti noderīgi, ja cilvēks nav dzimis vizuālists! Skatīšanās kvalitāti var vingrināt tāpat kā dziedamo balsi1