Atkārtošos, ja izlasīsi abus rakstus, tad minētā neveslīguma tendence tur ir gluži glīti aprakstīta. Ar dažādām cēloņsakarībām.

Jā, "debilizācija" nav labs vārds, piekrītu un atvainojos par,
profanācija droši vien precīzāka, taču atļaušos tomēr paturēt tiesības nepriecāties par to, ka mūsu visu laikabiedru dzīves ritms/tēmas spiež pieaugušus cilvēkus noplombēties, piedošanu, tik ļoti trulajā. Ar trulo domāts nevis vispārīgs nopēlums grāmatu krāsošanai, bet tas, ka "cilvēki nojājas tiktāl", ja bez dienišķās atslēgšanās devas nejaudā vilkt savas dzīves un mans itinkā norādījums ir par to, ka "lai nevajadzētu tā atslābt, varbūt nevajag tā saspringt." Ar uzsvaru uz pēdējo. Un jā, man personiski liekas, ka piemēram, vērtīgāk tomēr ir lasīt vai rakstīt grāmatas, nevis tās izkrāsot vecumposmā pēc 10 gadiem un esot pie labas garīgās/emocionālās/psiholoģiskās veselības, bet to uzskatīsim par personisku nesapratnes pilienu (turpat, kur legingi un sci fi). Vai, līdzvērtīgu tam, ja tagad pagriezīsim tēmu par, piemēram, bēdīgi slaveno "velo vs auto vs gājēji pilsētā." Katram savas tulznas.

Un te nu var arī šīsnedēļas vienu no labākajiem lasāmgabaliem,
http://elpais.com/elpais/2016/01/19/inenglish/1453208692_424660.html iz Baumana,
ar bezgala tvītelīgo citātu –
"Most people use social media not to open their horizons wider, but to lock themselves in a comfort zone”.