Man ir traki smuka grāmata "Secret garden". Reizēm lieliski, socializēšanās nolūkos, ar Bērnu pakrāsojam, citreiz viņa mieriņā krāso pati, meklē visādus zvērus, taureņus un puķes.
Un jā, zīmēšana (ne tikai izkrāsošana) un glītrakstīšana nomierina nervus pirms gulētiešanas, ja kārtīgs krimiķis grāmatformātā to nespēj izdarīt.

Kad tās vēl tikai sāka kļūt par nodaļām grāmatveikalos, redzēju meitenes, kas slima ar kkādu mentālu kaiti, blogu, kurā viņa aprakstīja, kā tās grāmatas palīdz viņai tikt galā ar sevi un visām problēmām. Amizantais gan bija, ka grāmatas viņai deva izdevniecības un pretī prasīja recenziju(?). Nevarot visu paspēt izkrāsot, tāpēc mājās, cik sapratu, krājas kaudzes ar grāmatām, kam izkrāsots pa dažām lapām...