jesis, es arī pievenojos, ka man būtībā ir vienalga, kā cilvēki pavada savu brīvo laiku, ja vien tas kaut kā netraucē man. krāsojamās grāmatas es ietilpinātu kā izcili jaukā kategorijā, jo ir bijuši arī kaimiņi, kam lai atslābinātos ir bijis jāklausās metāls pilnā skaļumā katru dienu 3 stundas pēc darba.

bet šeit es arī pievienojos, ka ir draņķīgi, ka ar grāmatām grib (un diemžēl dara arī) darba vietas ārstēt sajātos nervus. nu un gan jau nejau tikai darba vietas, gan jau ka ieviesīs arī profesjonālie ārstētāji, jo tas ir viegli, lēti un masām. tā, piemēram, meinsteijs tagad ir maindfulnesis tai pašā UK. pāri pa lielam jau viņš nedara. vai palīdz? droška tik daudz kā normāla individuāla terāpija nē, bet tam akal nau naudas. bet kamōn, par to labāk mēs nedomāsim, tam mēs iedosim pakrāsot grāmatiņu un aizmirsīsim šīs lietas.