kā nesens kafijas dzērājs arī domāju, ka kafejs jau nav tik traks, kā to mālē.

galvenais - neforsēt ar daudzumu, nepirkt malto un vecas pupas (kas patiesībā esot ogas) un laikam arī šķīdeni nē (ko gan neesmu garšojis gadus 20), par pēdējo mani informē stenta nēsātājs.

viena tasīte, pareizi brūvēta no svaigi grauzdētām pupām, nez vai ir ļaunāka par tēju. ķīnas tējas vispārīgi runājot, esot bagātīgākas ar alumīnijiem u.c. štellēm, šai ziņā ceilonas tēja esot tīrāka. tā es lasīju, nudien.
saprotams, kafijai maz kas kopīgs ar elli, ko kādreiz triecām iekšā no piltuves ar sildītāju apakšā.

bet no tējām iesaku taivānas zaļo (oolong, ja esam precīzi) - brīnums, kas atrodams tepat vietējā prizmā, nevis pasūtāms no aizjūrām. teicama manta.