un, gadi-filmas-lomas, es pat esmu taisījusi fokusenes/intervijas/etnogrāfiskos pētījumus ar tiem, kas "skaitās" vanaga kapātāji. dzīvajā un savos apstākļos pat priekšpēdējie Ilūkstes lumpīši centās turēt staltu muguru, kad, piemēram, runāja par vietējā pagastveča ievēlēšanu.

lēšu, ka skoloto/labi parfimēto un zīmoltērpto sārtvaidžu pieņemtais "cilvēki, tā masa, kuri neko negrib" nav jāmeklē starp vidēji deklasētiem elementiem, piemēram, bet tas vairāk smuki slēpjas iekš pašiem labi parfmētajiem sātvaidžiem, kuri vienkārši melš sev. jo esmu meklējusi apātiju/padošanos/ļaunumību tradicionāli noradītajā mērķgrupā- a tur nav nemaz tik ļoti.