hallo, skrienu jau skrienu.
redz, iekaru ausīs bumbas, nē ne trotila, šitās te, mirdzošās, gandrīž jau aunu kājas [kuras kurpes? kuras kurpes?]
pag, kas šodien dienaskārtībā, kur vakara saule leks?
ahā- šodien neparedzamā vakara struktūra, labi, labi. kurš sporta pakojums jāiemet bagāžniekā? magnēta vai tepiķīša? abi!

tā, un tas es esi tu, sier?
un tu, drupača, tā kā būtu sausiņš, ja?
un kas ta arbūzam nakts mellumā un ledusskapja saltumā šitā lika sapļekt? uķuķū!

vajag būt stipram, tu zaļā oga ar sarkano vidu, stiprajos ir skaistums un spēks!

nē, neka tas spēks ar lozungiem un piecgadi trijos vai tas, kad sliedes grauzt un tankā diet, nē! tas, ar glanci, ar šarmu, pa spožo, pa skaisto, arbūziņ-pļekbūziņ, viegli rotaļājoties kalnu apgāzt. šitādus jau uz konteineri būs nesti, vārguļus raganas gūstā neņem (un es pat neesmu ragana, gočpendel) un sapļukušus arbūzus nā-ni. paskat, piemēram: Poļu Ābols. Sēd ledusskapī jau kopš, errrr.....neatminamiem laikiem, (zviedru laikiem vidzemē?) vismaz Lieldienām vai ledus laikmeta R. ielās. Pārdzīvojis cik blakusbiedrus! Daudz!
Un vēl tik skaists un vilinošs, sārti spīdīgs. Labi, ka tomēr to neapēdu. Poļu Ābolos apstājas laiks. Un diez ka tā būtu mīlestība, kā no Ziedoņa. Iekonservējies iekš currentā status quo un vairs uz priekšu netiec, PoļuĀbol, tu.


bet nu gan. trīs somas plecā, diena var sākties. gludeklis izštepselēts. doublesecuritycheck.