1) Līdz šim pieejamā publiskā informācija, vēl nav devusi iespēju vicināt kara pīrādziņu un drupaču putām uz lūpām kliegt, ka viņi ir krāpnieki.

2) Mana pieredze darbā ar valsts institūcijām saka, ka liela daļa problēmas, it īpaši, kad runa ir par gumijas stiepšanu garumā un attiecīgo izmaksu pieaugu, ir valsts institūciju pusē.

3) Plus uzņēmēji no valsts nevar saņemt avansa rēķinu apmaksu, kas šādiem mega projektiem ir mega svarīgi, tāpēc viss tiek skaldīts mazās fāzītēs ar PN aktu kā ķirsīti katras galā.

4) Viņi arī paņēma dārga galu zēnus un meitenes. Būtu palūguši kaut kādus studentus, mazo kantorīti, vai brālēnu pa kasti alus (manā nozarē visbiežākais konkurents), būtu riktīgi pa lēto.

Rezumē: tikai no publiski pieejamās informācijas man galīgi netop skaidrs, kurš ir lohs, kurš ir zaglis, kuru ir jāsit un kuru jāžēlo.