Mēs it kā dalām kristīgi, bet dzīvesbiedrs cieš. Tad es viņam cenšos stāstīt, ka es viņa drēbes pieskatu (šķiroju veļu, lieku vešmašīnā, katru reizi apjautājos/apskatos, vai nav kas pieliekams klāt, par ko šams priecīgs, jo mīl vienas un tās pašas drēbes nēsāt ilgi, periodiem, un tad nedēļa veļas kastē ir par ilgu!), kamēr viņš manas izmētātās mantas, bet es nez kāpēc neciešu, bet viņš gan cieš.