Jā, lūk, aiziet uz stikla šķūnīti, izkarot priekšzīmīgi nopakotu vietu kur zem galda var rādīt visiem fakučus – tam vajadzētu būt gandarījošam stāvoklim. Liekas, ka šādu ekstru mūsdienās gan joprojām spēj piedāvāt vien telekoms vai l.energo, citur visur, īpaši transnacionālās āzijas korporācijās tev jārobotē ar putojošu pēcpusi. vismaz reportos.

nakts aizsegā aizpildīju piesūtīto "information request" par visādiem saviem čelindžiem un ačīvmentiem pēdējo desmit gadu laikā un jo vairāk aizpidīju, jo vairāk sapratu, ka brīvība ir tik vareni bez cenas, bezcenas (vai varbūt- virscenas), ka fakts ka šobrīdējais pašdarbības haoss ir ar plusiem (brīvība, pašplānošana, dabiski sanāk strādāt tikai ar tiem, kas patīk un otrādi)un arī mīnusiem (kešflowa viļņi).

tāda kā korporat-erektīlā disfunkcija. aizies, parunāties ar ārzemju čiekuriņiem, cilvēkam jābūt pieklājīgam un jāved sarunas.