par to, kā ir
kur tie citi, tur es ar'. šodien daudzi dalās par tēmu.


lūk.
man ir tā, dakter. as of šovakar.

man ir pulss. un saules iedegumi atsevišķās ķermeņa vietās, kuri naktīs nedod miega, jo āda, izrādās, sāp.
man ir daudz darba. un tas ir labi, no vienas puses, jo es arī zinu, kā ir tad, ja darba nav.
man ir pienācis deadlainu burzgulis. un es tiem ļaujos sevi gruzīt, diezgan kvalitatīvi.
man tic un uz mani cer un tas uzliek Pienākumus, Saistības un Atbildību, Rūpes un Raizes: grown-up'a komplektiņu.

reizēm manī kāds ieklausās un kāds nejauši nenošķir joku no padomiņa un ieliek pinceti štepselī un es itkā sanāku vainīga, bet taču itkā tikai pajokoju, vai tad to nesaprata. un tad vainīga es jūtos caurmērā profesionāli.

manam auto nav TA, jo man nav sanācis pa ceļam paķert tuvīnos servīzus un apdarināt tos bīstamos bampera atlūzumus.

man gadās būt indīgai un diezgan skaudrai savos izteikumos, iespējams, kur varēja ar samta cimdu, tur es trāpīju ar boksa. no lieka. nožēloju. tajā pašā laikā, es veiksmīgi nodzēsu vienu ugunsgrēku un noturēju vienu lavīnu, nomierinot sakarsušās puses. nekādu pretrunu, vai ne.

mana vieta magnēta kopvērtējumā mazliet krītas, jo nav skriets. brāļasievs ir mani apdzinusi par daudz punktiem, jo vienā posmā dabūja pirmo vietu (viņas bija tikai 2, I. finišēja vienīgā. Lūk, jums, "dzīve un uzvaras magnētā sākas no četrdesmit", tā šie joko.)

sanāk, ka jūlija mēnesī tēvijā es pavadu tieši 7 darba dienas, augustā: 8, septembrī: 10. (progress, va ne). nāksies iemācīties labāk strādāt pa ceļam un dajebkur.
tas par funkcionālo pusi.


par otru pusi. par būtistiku.

atcerējos Vili Plūdoni.
"tumšs un kluss ir [atkal] klajumā,
pār lauku laukiem zaķis aizļinkā."

kā ir, labāk nekomentēšu.

es gribētu:

a) izgulēties (ļoti)
b) auzu putru (rīt no rīta)
c) maziet vairāk maiguma
d) tagad būt pārdaugavā uz zaļā vingrošanas paklājiņa, bet esmu pie loga ar skatu uz pārdaugavu. teleportācija nav nostrādājusi, lūgums vēlreiz pārbaudīt sistēmas darbību. sģelal, no ņi rabotajet.
e) bučoties, bet tas jau nav nekas jauns, šitās kāres, meitīn, va ne, būs valdīt un vadīt.
[bučošanās ir viena no 5 labākajām lietām, ko cilvēki vispār var darīt, manuprāt]
f) braukt ar laivām, jahtām, veļļukiem, ļotakiem, škodu, MG, bemwē, šternu vai japāņu draugiem, dajebko. bet tā: uz dullo. bez mērķa un vīzijas.
g) izvēlēties beidzot fočuku. Pentax K10 vai Canon 400 D ir kamanas, kurās nevaru iesēsties, ja kāc vēl nezin, ap ko mokos.



nemaz neslēpju, ka mana ikdiena mēdz būt blāva kā labi dilis linu drellis.

tiesa gan, neslēpju arī to, ka tikai līdz brīdim.
tagad pie manis ir rēnumiņš atnācis.
tagad ir šitā.
nožēlojami, garlaicīgi un plakani, va ne, va ne.
gadās.
tā gadās. un pāriet.