nu, es arī šitote blodziņu tālāk par pirmo recepti nelasīju, jo es nezinu, kāpēc man būtu jātērē savs laiks un jāmežģī smadzenes autora vietā. ko es gribēju teikt, ja runājam konkrēti par šo te piemēru, - mani pat īpaši neinteresē, vai viņa kaut kā padara pasauli labāku utt. viņai vai nu ir ko teikt vai nav. varbūt pat, ka ir, tikai to aiz tizlās valodas ir grūti pamanīt, taču tas vismaz vieš cerību, ka kādreiz viņa arī iemācīsies savas domas izteikt sakarīgi (un tiešām padarīs pasauli labāku). iespējams, viņa vienkārši ir ļoti jauna un naiva un tā raksta tāpēc, ka viņai šķiet, tā vajag, jo tā ir stilīgi un tas ir tas, ko "tauta prasa". (es arī agrīnākos gados mēdzu izpausties veidos, ar kuriem tagad nelepojos, jo man likās, ka tā ir pareizi tāpēc, ka visi tā dara.) tādā gadījumā tā īsti nav viņas vaina un joprojām var cerēt, ka varbūt kādreiz viņa no tā izaugs.
bet, ja vienkārši nav ko teikt, tad nav. un nekādi stila atribūti, valodas konsultanti vai PR eksperti tur ilgtermiņā nepalīdzēs.