man šķiet, tam žogam kritērijs ir tikai viens - ir saturs vai tā nav. ja kaut kāds saturs vai vismaz tā iedīgļi ir, tad visu ko var piedot, pat ja tas saturs pats kā tāds neuzrunā. lai tak dzīvo cilvēki laimīgi, ja tas nevienam nekādu ļaunumu nedara un kādam pat acīmredzot palīdz.

ja satura nav, tad nekāda formas pulēšana to neglābs, katrā ziņā ne ilgstoši (ok, dižā mākslā var atļauties arī formu formas pēc, bet mēs te ne par to). ja karalis ir pliks, tad viņš var stāstīt un iznesties, kā grib. gan jau daudzus tas arī apmuļķos, bet pliks viņš tik un tā paliks.