Vienīgā lieta, ar ko neesmu apmierināta no dzīves un kas biedē, ir lielais daudzums seklu, pašcentrētu viegl-galvīšu, kuriem šķiet, ka tā vietā lai piemēram, kaut ko darītu, rīkotos ar augstāku, tālāku mērķi, tā vietā lai stāvētu vērtībās, izmantotu sev dāvātos resursus- ķermeni, smadzenes, emocijas,arī iespēju dzīvot un instagramēt upenes samērā jēdzīgā vietā, samērā jēdzīgā sabiedrībā, laikā, kur vēl pagaidām nav kara – tā vietā šie jaukie kukainīši trallinās ap savu nabu un jauki tintinās par to, ko redz.

Nevis par to, kā vērtības, ak jel, izcilība rodas. Bet par to, ko redz. "Redzu bietes. Foorši. Redzu latviešu modes diznerus. Fooorši. Redzu brī. Fooorši."

Un šie cilvēciņiu priecīgi pulē savus zīmoliņus neizmantojot nekādu smadzeņu piepūli, vien domājot "domiņas", iepriecinot "ģimenīti" un ēdot vai diedzējot pumpuriņus. Kādā latviešu tautas pasakā bija zvērēns, kurš kamēr citi gatavoja ziemai krājumus un vija biezākus mājokļus, viņš trallināja apkārt un brančoja un svaigēda. Atnāca ziema un mūsu zvirbstiķītis atmeta pedāļus, ja neieperinājās pie citiem. Lūk.

Man ir mazliet neērti un apnicīgi būt par to "mūžam nopietno" idiotu ar sociālo iemaksu stāžu, kuram nav laika taisīt pašīšus ar sevi instagramā vai blogot par neko. Varētu pat teikt, ka man skauž tas seklais vieglums un spēja nedomāt, kāda ir "tev un tev līdzīgajām." Un vēl man ir bail un žēl, ka šādu meiteņu kādu dienu būs tik daudz, ka tā būs "jaunā norma", ka tādi būs tie homo novus'i, kuri piemēram, pieņems kādus arī uz mani attiecināmus jautājumus. Piemēram, aizsardzības ministrijas budžeta daļu labāk atvēlēt radošo kopienu stiprināšanai, ja saprati.


Un jā. Vēl es uzskatu, ka šī ir ļoti bīstama tendence valodai, arī sabiedrībai, jo tā ir grabēšana, tukša un sekla grabēšana, bez itin nekādas oriģinalitātes un pievienotās vērtības.

Par "enerģijas līmeņiem" un ko tās un kuram dod- piedon, es par to atturēšos.