krakovjaks
Jau sen un ļoti man patīk šis jumts,

vēstījums silda sirdi pie dažādām emociju skalām, saulē un salā.

Tā nu es pārbraucu no dienas plašajām gaitām, te lidostas, te daži asniņi/pumpuriņi/delfīnēni, te arī šitam jumtam divreiz garām pasmaidot un uz tām Rāmkalnu melleņu pastilām (normāls nesalds našķis) nolēmu uzlikt Ķelmēnriku ar pienācīgu gabaliņu Krakovas desas. Gara diena, haotiska barošanās, jāuzēd desmaize.
Desas, kuru Viņš kādvakar pārnesa kopā ar vairākiem aliem, runājot kaut ko par neuzkrītošu un maskulīnu kaloriju uzņemšanu proletāriskā ceļā un šodien, pirms aizbrauca uz civilizācijas šūpl'i vēl piekodināja apēst, lai desa gadījumā neapēd mani vai neizceļas kāda cita postaža dēļ "tās desas."

Atveru ledusskapi, skatos - desas maisiņš ir, bet desas nav. Savādi, arī citos ledusskapja apcirkņos nemana krietnās krakovietes luņķi un jo vairāk nemana, jo vairāk es apjaušu, ka ejdirstlolitaneimane, zinu- ir deviņi, tikumīgas sievietes deviņos neēd, bet es gribu desu.
Tagad. Desu. Gribu. Zemeņu jogurt, guli rāms, neviens tevi veselu nedēļu neaiztiks. Desu. Man.
Un jo vairāk gribu, jo vairāk neredzu.
Hmmm, vai tiešām desas esme būs bijusi mirāža, gluži kā Zvārtes iezis pirms nedēļām, kā nirvāna un vaļēja čakra ātrajā jogā?
Bet nav, desas nekur nav. Ņemu klausuli, esmu gatava izsludināt desu starptautiskajā meklēšanā un jau "ausu gara acīm" dzirdu tos smieklus atbildes vietā, bet desa, maita, nav. Es arī nezvanu,
kriss mārtins dzied Dont panic un es dont panic, es hungry as a seši vilki,
young&hungry, verī bīstams dont panic.

Saldētavā nejauši nav.
Uz dēlīšiem vai galda nav.
Redzu, ka ir nazis, ar kuru ir griezta desa. Saožu. Desas nav.
Vannas istabā nav.
Darbistabā nav.
Guļamistabā nav.
Viesistibā nav.
Atejā, atejā desas nav. Atejā, tur dzeja ir un Rīgas laiks.
Koridorā ir tikai kurpes, kuras man nav ko vilkt mugurā, bet desas nav.

Maisiņš ledusskapī ir. Desas maisiņš. Tukšs. Desas nav.

Atslēgas ir mums diviem.
Slēdzene nebija uzlauzta.
(ja nu atkal tie slāvi(c)).
Desas nav.
Rīt gribas, galva sāp, kas tas par rumu un kas tas par viskiju, kāpēc alus un kas tu par tomātu, da tu netīrais kastroli, kur desa, ko?

Padodos. Ka nav – nav.
Var jau būt ka "Tējas Siers Latgale" (kā lūdzu radies šis nosaukums? Siers pie tējas? Siers no tējas? lj user teja siers? Latgale un tēja un siers- tas ir kā? ) remdēs badu pēc tās Krakovas desas ko Viņš vienvakar pārnesa neuzkrītoši un piekodināja apēst.

Un skumjām vaigā es noduru galvu,
nolaižu acis un tad paveros es uz skaisti lakoto grīdu, ar skumjām vaigā un tad ieraugu es, acis nodūrusi, ka tur tā stūrītī, aiz galda kājas, zem nažu skapīša tāds kaut kāds diskrēts līkumiņš mētājas. Kas tad tas?

TĀ IR MANA DESA!!!!
AAAAAAAAA! PELES! Atgriezāties gan?!


Aha, Ты не одна, nodomāju es, ты не одна. Maukas jūs peles, neslēpšu viedokli, ko nevar celt, to nevajag grauzt, ja!