Vienādības zīmi nē, bet man šķiet, ka "maigās varas" sejas ir pārāk dažādas un mēs daudzkārt negribam redzēt aiz tām.

Vispirms ļaujam investēt, piemēram – taisīt bankas, tad iegādāties īpašumus, piemēram, mājas, rūpnīcas, ražotnes, medijus - let's face it. Tas viss notiek eleganti, tumšzilos uzvalkos un salonos ar labiem konjakiem, ēnainos kabinetos un akcentējot brīvdienas rietumos, visus-tos-vārdiņus-kādus-patīk-dzirdēt, "mēs neesam mežoņi, mēs esam jaunais kapitāla vilnis, investējam/pievienojam vērtību" – Lauri Aleksejev, esi mūsu draugs, uztaisi mums duci svaigu bretaņas krabju, tūdaļ pat, sakām to sēdot saulrietā 36. līnijas restorānā un atzīmējot kārtējās rūpnīciņas/namiņa/projektiņa/kontaktiņu pārdošanu.


Tad nāk turienes mainstream vilnis ar franšīzes ēstuvēm, pērk paklājus, lustras un taisa krogus; tad nejauši parādās intereses "satikties par politiķi jautājumā x", tad rodas "situācijas" un vēl kas.
Un tu saproti, ka ēdi to krabi toreiz, piemēram, un ka sēdēji panelētajā kabinetā un patīk, patīk zīda krekla tekstūra zem kuturjē žaķetes. Un jā, "tie visi ir mani draugi", tu saki un zini, ka ap Rīgas jūras līci 95% īpašumu nekad nevarēs piederēt tev, pat tad, ja radīsi fakino nokiju vai izcelsi gremiju, līdzīgi kā smiltis zobos, tev mazliet šņirkst visi tie santīmiņi, par kuriem "abstrahējoties no šauriem uzskatiem" esi piekritis, ka jā – bistro Fkusno ir baigi funny un stylish un perkēnon.