paldies par stāstu, bija baigi līdzīgi, un kad jau, tad jau. tikai mana mamma varētu precīzāk pastāstīt, tikai man jau bija kādi 11 laikam gadi un aizdomas par apendicītu, kuras neapstiprinājās, bet mājās mani negribēja laist, lai gan visas meitenes ar līdzīgiem simptomiem pirmsmēnešreižu vecumā laida prom, un man bija jābrauc uz visu gaidu gaidītu bērnu nometni un es raudāju vienā laidā par to netaisnību, jo man nekas vairs nesāpēja un mani gribēja vēl nez kādēļ turēt nedēļu, un eņģelis savukārt lamāja manu māti par nez ko, nujā, par to, ka grasījās ņemt mani laukā un vest uz to nometni, līdzīgi kā jūsu gadījumā - mātes intuīcija nostrādāja, jo nekas man kopš tā laika ar vēderu nav bijis
atceros kā murgu, vienvārdsakot, kamēr pa citām bērnu slimnīcas nodaļām es dzīvojos diezgan braši un sapratos ar visādiem ārstiem