lūk, lūk. mana meita ar zīdaini nokļuva slimnīcā, visticamāk - ar rotovīrusu vai ko tamlīdzīgu. bet enģelis ieņēma galvā, ka bērnam ir deformēts barības vads un jāoperē. lai gan nekādi izmeklējumi to neapliecināja, viņš pastāvēja uz savu. grūda zīdainī kontrastvielas, karināja siksnās rentgena priekšā, visādi izdarījās - bet neko neatrada. tomēr - jāgriež, un cauru. meita bija kā bez sajēgas, bet iestājos kā mūris. ka negriezīs, kamēr nebūs objektīvu liecību, ka tur ir ko griezt. nu, tad metās uz to, ka nedrīkst bērnam dot mātes pienu, no tā esot visa tā nelaime. novardzināja mazuli galīgi, bet mēs sākām - pa kluso, pa pilītei, un viss aizgāja. bērns no vīrusa atkopās, uzēda resnus un sārtus vaigus un vēl līidz šai dienai par barības vadu nesūdzas.nu jau 10 gadus.
bet tas eņģelis, viņš arī naudiņu no mums ņēma. pat prasīja! un viņam patika iestāties durvīs ar krāsainu anatomijas grāmatu un smīnot stāstīt jaunajai māmiņai, kādas šausmas turpmākā dzīvē piemeklēs viņas bērnu, ja nekavējoši neļaus operēt.
atvainojos par kļūdām, baigi steidzos