lai arī stāsts ir par amoka skrējienu (never been there, never dobe that. brīžiem man par to skauž un grauž, bet tas mainās, izlasot šo, piemēram), piebildīšu par sākumu, par barikādēm. meita vakar jautā, ko es darīju un domāju tajās dienās. tā kā biju tur 100km tālu, neviens tuvs tā ļoti arī neiesaistījās (tēvs vai patēvs bija uz dienu atbraucis, šķiet), atceros tikai tādas eksistenciālas bailes - lai nesākas karš. un tad es parēķināju, ka tobrīd man bija 12 ar pus, precīzi precīzi cik meitai tagad.
Tev gan tas brīdis ar sava vecuma agrumu, gan sekojošā dekāda baigi intensīvā bijusi, ne tikai darbību ziņā.