Gadi varētu nospēlēt tādā ziņā, ka tomēr ir atšķirība, vai ģimeni ekonomiska krīze sit, kad bērnam 13 vai 16 - jo 16 gadīgs jau var atrodīt piedurknes un doties peļņā, mazākos gados tas ir problemātiskāk. Bet mēs kaut kā to visu pārmaiņu laiku pārdzīvojām vieglāk, pat neskatoties uz jezgu, ko sagādāja brālis; tēvs samērā ātri pārorientējās uz citu profesiju, mainījās tikai peļņas proporcijas - padomju laikā māmiņa kā skolotāja bija turīgāka par tēvu inženieri, pēc tam paši zinām, kas notika ar skolotāju algām.
Nu jā, es laikam tomēr izdzīvoju bērnību, pieaugušo vilcienā ielēcu studiju laikā līdz ar darba uzsākšanu, bet arī tā līgani un bez asinīm pa degunu.