Hmmm. Nē, nu uz šo vēl vairāk tad varu nopozicionēties kā Truls Vecis, jo emocionālais piepildījumiņš ir ik mīļu brīdi - vēl vakar, kad publicēja decembra reitingus un izrādījās, ka mans kantoris ir par tik un tik tūkstošiem atrāvies no Konkurējošajiem Kretīniem, es rēcu Volstrītas Vilka cienīgus aurus un lēkāju ap darbiniekiem, potējot viņos Lepnumu, Naidu un Cīņassparu.

Toties Piepildījumam nedeminutīvā tiešām, kā Tu pareizi norādi, ar šo nav nekāda sakara - tas ir ķirbju biezenīša štelle. Vai, piemēram, kad 60 radiem, kurus esmu salūdzis to Māju pagalmā, kuras visu viņu kopīgais Sencis pirms 100 gadiem izpircis no barona, uzsaucu Meikšāna "Straumēnu" izbraukuma izrādi. (Tāda man Piepildījuma Stunda - neizturēju nepalielījies.)