Es arī no laukiem līdz brīdim X, tas nav Rīgas/nerīgas. Tie gadi gan iespējams kaut ko nospēlē, jo draugi/paziņas/varoņi bija piecus-drusku vecāki, bet tagad sirgstam visi ar vienu un to pašu - ar liela mēroga piespiešanos.

Domāju, ka konkrētā ievirze drīzāk ko zvērēna – esmu samērā (unikāls, protams, hahaha) patoloģiski "nepaēdis debesmannu/klēpī gana nepasēdējis" gadījums, kuru allaž turēja kā līdzvērtīgu ļaužu, tikai vienīgi mazāku un niķīgāku un tālab viegli paņēmu sev kaut kādus viņu, lielo draiverus un problemātiku, tā arī bērnistabas pārticībiņā neiekūņojoties.