jā, reizēm aizmirstas, ka no dalības kapitālismā nevajag sagaidīt emocionāo piepildījumu (kurš gūstams no attiecībām svarīgām un kuru kopā ar ķirbju biezenīti pēc brokasta uzpļauj viengadnieki vai pārnes no skolu mācību olimpiādēm).


bet nu kaut kam taču tomēr te vēl ir jābūt, kaut kam ir jāvilina, kaut kādam medījumam, piedodiet, ir jātrīsina nāss cīņas sparā pēc, nevis jāizraisa nepārejošs wotzefak, kā jauno sociālo mediju prezentācijās skatoties vai lasot delfīnēnu meistardarbus.


vai nu deguns aizkritis,
dzinējsuns aizlakstojies,
vai arī jāpāriet no pīlēm uz aļņiem. vai otrādi.