vokorā, vokorā. bet jā. tā igauņu jūra un tās salas ar simts aitām, leknām kazenēm, akmeņiem un bāku tikai: nu tur stāstiņi paši no sevis.

par vienu es biju fšokā un satraumējos richtig - tie briesmīgi asie akmeņi ieejai jūrā, man ir sagrieztas pēdas, jo aizmirsu airēšanas zābakus un tad nu, kā mācēju, tā māvu. kā viņi, bāleliņi šito var, es nesaprot.

paraksts - dzintarzemes smilškrastu mīkstpēdiņa.