Lūk, viens no Andra Kiviča dzejoļiem! (via dienasgramata: http://klab.lv/~dienasgramata/4084614.html?mode=reply)

Laiks

Dienu paliek mazāk
Bet laiks ir godīgi lēns
Laiks tikai provocē skumjas
Es esmu noskumis bērns

Tu pienāc man vēl tuvāk
Tu mani ieelpo tā
Tu izdzer mani sausu
Es esmu laimīgs nedomāt

Un vilšanās aizies mums garām
Ja mācēsim savādāk būt
Nepieskaries laikam
Un laiks arī aizmirsīs būt

Laiks ir tad kad par vēlu
Tu mājās neatnāc viens
Un laiks ir tāds maziņš brīdis
Kam sākumā ir mātes piens.