es atcerējos. plauka un plīsa Svanetijā pavasars, dziedājām un dzīvojāmm kā jau gruzijā tas pieklājās, tosti un asaras un visa šitā līdz dvēselīšu pasaknīšiem ieņurkošana. nu un čača. saimniece brīdināja, ka no rīta nevajag uzdzert ūdeni, bet es taču esmu veselīgā dzīvesveida pavēlniece un ik rītu sāku ar glāzi ūdens. vaimandieniņ, cik jauki tā čača atdzīvojās, ar tik tīkamu ķitīti uzreiz – biju pūkaina un piemīlīga, putniņi čivināja, taurenīši dejā viegli, viegli slīdēja. arī tas bija maijs.