Biezpiena skatītāji
Ir tādi ļoti tracionāli ļaudis, tie, kas noteikti daudz skatās televīzoros, aiz kam nespēj nesteidzīgi nevērot (3N) citus lielformāta horizontālus priekšmetus.

Piemēram, biezpiena vitrīnu RIMI.
Viņi stāv šīs pārpilnības klēpja priekšā kā sastinguši, bezcerīgi nobloķējot piekļuvi citiem. Ļoti lēni, galvai un plikādas kažokam kūpot, vienu aci piemiedzis kā gleznotājs vai iereibis architekts vērojot detālplānu, Skatītājs rūpīgi apskata piedāvājumu:

- Re, VALMIERA, nānānā- to ne, tas Šķēlem pieder. Valmieru nēēē!
E, Limbaži ----nēēēē, Limbažus arī ne, tie Sausnītim pieder. Tas Šķēlem čoms. O, Baltais, nāā! Tie krāpjas ar svaru, 180 grami tikai. Otto Ricotta, igauņi - nīīī, igauņus nē. Lēni tie igauņi! Izvēlies Latvijas preci! Lazdona? Aizdomīgi, nezkam pieder. Smiltene? Tur bija vienreiz botkina, botokse vai šitais te – salmons bij; neatceros, a beztabū rādīja. Rimi? TO TAK RAŽO VALMIERA!!!

[pauze, pussolis atpakaļ, ar groziņu iemaucam pa secondary placement vafeļu radziņu, lieldienu šokolādes olu un iesala ekstrakta stendu tieši aiz muguras, bet Biezpiena Vērotājs nejūtas traucēts. Taisnība. Vafeles, tās muļķes nokrita.]

"Labi," galvai un kažokam kūpot nodomā mūsu draugs, racionālais patērētājs. "Nekāda mārketinga. Es PATS veikšu neatkarīgu un gudru izvēli! Kam šodien akcija? VALMIERAI!!!!!"

[maza pauzīte, vēlreiz novērtējam kopskatu]

- "Nu labi. Tikai čēzntastoņi santīmi. Lai jau tiek tam Šķēlem!"

Un tad Biezpiena Skatītājs cienīgi dodas uz nākamo objektu, pieturu, pie maizēm. Par laimi, tajā vietā veikals ir gana plats lai izdotos apsteigt Skatītāju, fiksi pagrābjot mazo Ķelmēnu, bet aktumananeraža, es atcerējos par nenopirktajiem rīsiem, tālab mans šīvakara varonis nesteidzīgi aizsprostoja ceļu uz kasi, jo iepazinās ar jaunāko izdevuma "Primātu dzīve" numuru. Jo visu, zin, tajos televīzeros ar' nemaz nerāda.

Lai arī plašos vilcienos, kā tagad raksta laikrakstā "Diena", cilvēki mani interesē, vien tas nonchalant vērotāju gars, kopā ar sarkanā groziņa apmplitūdu, tas...Es negribētu teikt, ka vālā minūte dārga, bet pēc iespējas mazāk laika pavadīt iepērkoties, tas gan ir tas, kas man šķiet svarīgi. Taču šitā kaprīze nu nemaz nesatiekas ar Biezpiena Skatītāja dināmiku iemīļotajā tirdzniecības vietā. Vabūt man vajag televīzoru? Vai ietriept bremžu eļļu?