Aha, sulfīti pie visa vainīgi, ka tik ne arī. Kaut kā neesmu dzirdējis par ļaudīm, kas pārēdušās oranžās žāvētās aprikozes (kā mums, pārtikas šausmu stāstiņu krājējiem, labi zināms -- jo bagātīgs sulfītu avots), un pēc tam otrā rītā tanīna bluķis. Es atvainojos (sic!)

Ūdeni nevajag vis glāzīti, bet glāzi. Un vēl vienu. Un pēc tam vēl vienu. Un vēl. Izdzer glāzīti vīna -- uzdzer pa virsu glāzīti ūdens. Attīra garšas kārpiņas un nodrošina daudz jaukāku rītu. Tāpat šādā kārtā nevar izdzert aplam daudz vīna, kas -- paldies, kapteini Acīmredzamais -- arī padara otru rītu daudz mazāk tanīnainu.

Pats piekopju to, ko sludinu -- un tanīna bluķi pēdējo reizi dabūju Francijā, pēc tam, kad biju iepriekšējā vakarā baudījis glimbu. Bet nu glimba ir sātana žļurga, tur nekāds ūdens nelīdz.