un tad es tā iedomājos konkrētu personu manā virzienā sakām šādus sīrapus, man izlija kafija klaviatūrā un ieklemmējās žoklis. tas ir kaut kā vēl spēcīgāk par to vīziju par budistu koklētāju stacijas tunelī, kad viņdien gāja dižklope par to, cik rubuļu kuram kurā mājā jāpārnes. kam gan te kādam narkotikas, jūs tikai palasiet, kas rēķinos rakstīts un iedomājieties