Par maisijumiem/kombinatoriem piekrītu. Tos var mest miskastē.
Taču - pulverus ne vienmēr var samalt, un nav atšķirības vai to samaļ rūpnīcā vai pats, atklāti sakot pašam tev sanāks pat nevienmērīgāks un sliktāks malums, nekā industriālā maltuvē. (Nu, nu cik nanometru daļiņas tev sanāk a? a? A? Jo smalkāks malums, jo vieglāk pieejams šķīdumam ir garšu-aktīvās vielas, jo lielāks ir šūnu kopējais saskarsmes laukums ar šķīdumu).
Un liels garšvielu daudzums nekādi nenorāda uz nepavēlnieciskumu. Ja es zinu kādas garšvielas ir, un kur aptuveni tās atrast, tad viss ir kārtībā, pat ja kāda iztrūkst, to var bieži vien aizstāt ar citu, vai citu garšvielu kombināciju. Un mazos daudzumos? Pamato. Kaltētas garšvielas, sausā+vēsā+tumšā vietā, ar minimālu svaiga skābekļa piekļuvi(iepakojumā esošais visu saoksidē cik var un kad izbeidzas tad process praktiski apstājas), glabājas ļoti ilgi, nezaudējot savas īpašības. Kad zupas katlu un pannu sāc uztvert kā reakcijas trauku kurā tu esi impresionisma un sirreālisma pavēlnieks, _mērķa garša_ kļūst skaidra kā nāve uz kristāldzidra dreifējoša ledusgabala. Un garšvielu daudzumam skapī ar to nav pilnīgi nekāda sakara.